Pagājušajā mēnesī mākslīgā intelekta mikroshēmu gigantsaksta BBC. Nvidia uz īsu brīdi kļuva par pasaules bagātāko uzņēmumu, apsteidzot Microsoft, kas savukārt bija pakāpies virs Apple, raksta BBC.
Šobrīd Nvidia ir atgriezusies otrajā vietā pēc tam, kad tās akciju cenas kritums samazināja tās kopējo vērtību līdz 3 miljardiem ASV dolāru, salīdzinot ar 3,4 miljardiem ASV dolāru Microsoft vērtībā.
Divas lietas ir veicinājušas šo divu ASV tehnoloģiju titānu nonākšanu tik galvu reibinošā virsotnē: Mākslīgais intelekts un tālredzība.
Microsoft jau 2019. gadā sāka investēt populārā mākslīgā intelekta tērzēšanas robota ChatGPT radītājā OpenAI. Savukārt Nvidia vadītājs Jensens Hjūangs savu uzņēmumu virzīja uz mākslīgā intelekta mikroshēmu izstrādi daudzus gadus pirms tam, kad uz skatuves parādījās ģeneratīvais mākslīgais intelekts.
Abi uzņēmumi uz pašreizējā mākslīgā intelekta buma rēķina ir veikuši ilgtermiņa likmi, un līdz šim tā ir atmaksājusies, atstājot aiz sevis bijušo līderi Apple. Bet cik ilgi tas turpināsies?
Šī gada Londonas Tehnoloģiju nedēļa, ikgadējs Apvienotās Karalistes tehnoloģiju jomas pasākums, varēja tikpat labi saukties par Londonas mākslīgā intelekta nedēļu. Mākslīgais intelekts bija uzrakstīts uz katra stenda un izskanēja katrā runā.
Un tomēr, lielākā daļa akciju, kas tika uzskatītas par mākslīgā intelekta buma uzvarētājiem, šogad ir samazinājušas savu vērtību.
Tāpēc, ņemot vērā to, cik augstu ir pakāpusies tehnoloģiju uzņēmumu novērtēšana, turpmākie kļūdainie soļi var izraisīt lielus akciju cenu svārstības.
2023.gadā būtu piedodams, ja jūs domātu, ka viss, kas ietver akronīmu AI, garantēti pavērs ienesīgu finansējuma avotu, un investīciju dolāri plūdīs uz visām mākslīgā intelekta lietām. 2024. gadā tā vairs nevar teikt.
Šķiet, ka gan investori, gan klienti beidzot kļūst gudrāki attiecībā uz terminu “mākslīgais intelekts” un līdz ar to arī izvēlīgāki.
Turklāt pieaug izpratne par to, ka pašreizējie ģeneratīvā mākslīgā intelekta produkti ne gluži atbilst pašu sacītajam. Neprecizitātes, dezinformācija, neobjektivitātes izpausmes, autortiesību pārkāpumi un dažs saturs, kas ir vienkārši dīvains.
Un pirmās fiziskās ierīces ar mākslīgo intelektu, piemēram, Rabbit R1 un Humane Pin, ir saņēmušas sliktas atsauksmes.
“Šobrīd mēs redzam, kā tirgus ap ģeneratīvo mākslīgo intelektu nedaudz nobriest – agrīnie eksperimenti radīja daudz lielisku cerību, bet, kad gumija nonāca uz ceļa, bija pārāk daudz negaidītu rezultātu,” saka tehnoloģiju pakalpojumu uzņēmuma Jumar galvenais digitālais un informācijas vadītājs Kriss Vestons.
Tehnoloģiju analītiķis Paolo Pescatore piekrīt, ka mākslīgā intelekta uzņēmumiem ir jāizpilda solījumi. “Burbulis plīsīs brīdī, kad kāds no gigantiem nespēs uzrādīt kādu nozīmīgu izaugsmi, ko nodrošina mākslīgais intelekts,” viņš saka.
Taču viņš neuzskata, ka tas notiks tuvākajā laikā.